Digitālais klaidonis | Kipra — 6, 5. diena, Pedulasas apkārtne

Tātad, viss beidzās ar to, ka mēs tikām līdz Pedulasai un pat paguvām apmeklēt vietējo bodīti. Veikalā manas izsalkušās acis uzdūrās nesaprotamai ēdamai substancei ar uzrakstu “sausā zupa”. Ar manu bagātīgo pieredzi visādu dīvainību, piemēram, embriju un sapuvušu haizivju ēšanā, es nevarēju laist garām tādu iespēju, kad gan vēl radīsies tāda izdevība.

Sagaidiet! (Un pat krievu valodā)

Izrādījās totāli neēdams.

Taču, pameklējot internetos un palasot, kā tad šo brīnumu pagatavot, nācās nedaudz kaisīt pelnus uz galvas.

Lūk, laba analoģija. Iedomājieties, ka ārzemnieks nolēmis uzvārīt skābeņu zupu. Viņš tirgū pie omītēm nopirka burku konservētu skābeņu, taču tulkojuma grūtību dēļ saprata tikai to, ka gatavojot jāpievieno vēl kartupeļi. Galu galā izgāza visu (piemēram, puslitra) burku katlā, pievienoja kartupeļus un uzvārīja. Un lauru lapu aizmirsa, un piparus, nerunājot nemaz par to, ka gatavajā produktā vēl olas vajadzētu iegriezt. Uzrakstīju tā, ka pašam zupu sakārojās.

Aptuveni tāds pats iznākums sanāca arī mums, tikai nomainiet kartupeļus pret rīsiem. Kā izrādījās, šī pati zupa vēl ir jāvāra divas ar pusi stundas. Īsāk sakot, tas nav variants tūristiem, kuriem istabā pat nav kur nolikt degli, tik maza tā bija. Par laimi, istabai nāca līdzi tikpat maza formāta balkons, kur mēs savu kulināriju arī izvērtām.

Lauku veikals Kiprā izrādījās krietni bagātāks ar izvēli nekā Latvijas analogi, taču ar derīguma termiņiem tur ir vienkārši bēda. Toties, ja palūdz vienu ābolu vai apelsīnu, labā meitene aiz letes saka “ņem tāpat”. Mēs ar viņu pēc tam vēl pamatīgi pļāpājām trīs dienas, izrādījās, ka viņas tētis ir krievs. Lūk, no kurienes tas dvēseles dāsnums.

Pilnīgas muļķības, patiesībā, bet esmu tik ļoti piesūcies ar krievvalodīgo kultūru, ka šī frāze pati prasās uz mēles. Kiprieši, domāju, paši par sevi ir ļoti pozitīvi un labi cilvēki, lai gan tērē arī lieki. Kad braucām prom, ciema prezidents (es beidzot atradu viņa pareizo titulu Pedulasas mājaslapā) uzdāvināja mums ceļvedi un pāris pudeles ūdens. Cenas Kiprā, starp citu, ir pavisam nelāgas, un gandrīz viss ir dārgāks nekā pie mums Latvijā, un es jums atklāti teikšu, ka mūsu valsti nekādi nenosauksi par lētu, it īpaši, ja izdala ar algu.

Nākamajā dienā pēc tradīcijas nolēmām netrakot, laiski pavizināties vien pārdesmit km pa apkārtni. Diemžēl šī nav līnija gar piekrasti, bet pats kalnu masīva centrs, un pavizināties pārdesmit km nozīmē nolaisties astoņsimt metrus uz leju, bet pēc tam tikpat daudz uz augšu. Piedodiet par pastāvīgo augstumu pieminēšanu, sasāpējis.

Pilns ar visādiem seniem klosteriem un dievnamiem

Turklāt netrūkst arī tādu, kas ir UNESCO pasaules mantojums. Es, ja godīgi, mantojumu no nemantojuma nekad mūžā neatšķiršu, taču tēmu atbalstu. No vienas puses, par planētas dabiskajiem skaistumiem nekas stilīgāks vēl nav izdomāts, kaut vai ledājus un fjordus paņemot. No otras puses, pat kalni, nac. parki un citi dabas brīnumi apnīk, jo vairāk tāpēc, ka gribas lepoties arī ar cilvēku, kā arī ar viņa darbību.

No Pedulasas aizripojām lejup uz Mutulasu

Tur trāpījām Maratasas maiznīcā, kur uzpildījāmies ar pitu ar medu. Laba manta.

Ciematu aglomerācija dažādos līmeņos izskatās stilīgi, jo īpaši tāpēc, ka diezgan drīz mēs ieradāmies tradicionālajā Kalopanajotis ciemā. Tomēr gandrīz lietuvisks nosaukums. Maiznīcā papildus pitām un enerģijas dzērieniem, vēl arī bezvadu internetu dala, kas vienmēr ir patīkami.

Maršrutu uz ciemu es iezīmēju tāpēc, ka tam blakus ir kaut kāds noslēpumains rezervuārs (kaut kas līdzīgs dīķim, tikai lielāks). Kā izrādījās, tur audzē foreles, un pēc tam arī makšķerniekus, kuri, atklājot sezonu, viens otram teju vai uz galvas sēž.

Rekonstrukcija pilnā sparā. Iestūma taču tādu milzīgu celtni, vai ne

Slinkums iet ar kājām? Pusotrs eiro un jūs esat augšā

Tur mūs gaidīja sēra avoti.

Smaržo neaizmirstami

Saka, ka pie mums Latvijā arī ir sēra avoti, Ķemeros, un smird vēl pamatīgāk. Vajadzētu apmeklēt. Mēs te aizdomājāmies, no kā vēl dzīvo šie kalnu ciemi, kuri mūsu pusē būtu pilni ar dzērājiem uz pabalsta? Vai tiešām artrītiķu un reimatiķu, kas vēlas iegremdēties sēra avotā, pietiek bezbēdīgai eksistencei? Kā izrādījās, šajā klimatā vēl labi aug arī saldie ķirši, tāpēc viss apkārt ir apstādīts ar saldo ķiršu kokiem.